Kūlas ugunsgrēki Latvijā nodara ievērojamus postījumus

Katru pavasari mums diemžēl atkal nākas atgādināt par kūlas ugunsgrēku bīstamību. Šogad jau 1188 reizes esam devušiem dzēst kūlas ugunsgrēkus. Saulainākajās dienās izbraucām pat vairāk nekā 200 reizes.

Cīņā ar kūlas dedzināšanas problēmu ir jāizdala divi bloki: sabiedrības izglītošana un iedarbīga mehānisma meklēšana, lai cilvēkus mudinātu sakārtot tiem piederošās teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku samazināšanā ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēku apziņas. Esam daudzkārt pārrunājuši, kā tikt līdz cilvēku saprātam, lai viņi apjēgtu, ka tā nedrīkst darīt. Bet acīmredzot šis paradums jau tik dziļi iesakņojies, ka sniega segas pazušanu gaida kā svētkus – nu tik sāksies dedzināšana!

Cilvēki, dedzinot kūlu, neapzinās ļoti daudzus riskus. Šajos ugunsgrēkos iet bojā cilvēki, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kūtis ar visiem lopiem, meži... Šogad Kārsavas novadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega septiņas saimniecības ēkas un viena vasarnīca.

Kūlas dedzinātāji arī neapzinās, ka ar savu rīcību viņi būtiski pasliktina drošības situāciju valstī un mūsu reaģēšanas spējas. Visi sagaida, ka ugunsdzēsēji glābēji operatīvi ieradīsies notikuma vietā. Bet kāda operativitāte ir iespējama, ja visi kādas pilsētas daļas un tuvākās apkārtnes ugunsdzēsēji glābēji dzēš kūlas ugunsgrēku? Šogad vairākas reizes piedzīvojām situāciju, ka, piemēram, visi Daugavpils, kurā ir pat četras daļas, ugunsdzēsēji glābēji vienlaicīgi dzēš kūlas ugunsgrēkus. Bet, ja šajā brīdī pilsētā degtu māja un kādam būtu nepieciešama mūsu palīdzība? Mums vajadzēja rast kompensējošus pasākumus, lai nodrošinātu drošību pilsētās. To var izdarīt, bet valstij tas izmaksā papildu līdzekļus.

Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, tiek runāts par bargākiem sodiem, zemes īpašnieku atbildības pastiprināšanu. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods par kūlas dedzināšanu, bet tas nav instruments, ar kuru varētu samazināt kūlas ugunsgrēku skaitu. Problēma ir arī tajā, ka kūlas dedzinātāju ir ļoti grūti pieķert dedzināšanas brīdī.

Risinājumu šai problēmai mēs redzam tieši teritoriju sakopšanā. Vietā, kur rudenī ir nopļauta zāle, pavasarī nav kūlas kam degt. Jau 2012.gadā vērsāmies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar aicinājumu pašvaldībām savos saistošajos noteikumos noteikt minimālās zemes apsaimniekošanas prasības. Šobrīd apzinām, vai pašvaldības mūsu ieteikumus ir ņēmušas vērā un vasaras sākumā, apkopojot šī gada izbraukumu skaitu katrā no novadiem un pašvaldībās ieviestos noteikumus teritoriju sakopšanā, varēsim jau spriest, vai šis mehānisms ir iedarbīgs.
 

Kristaps Eklons,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks

 

 

Atgriezties atpakaļ
Lapa atjaunota: 19.03.2014. 14:33
Eiropas Gada pašvaldība

Kalendārs

P
O
T
C
Pk
S
Sv
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31

Jaunumu liste

Foto

Audio

Video

Aptaujas

Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk