16.novembra pēcpusdienā svinīgā noskaņā Mežotnes baznīcā notika piemiņas pasākums veltīts Mežotnes muižas īpašnieka un armijas virsnieka Anatola Līvena 150-gadei.

Ar liegu Baha āriju pasākumu atklāja mūziķi Raimonds Ozols (vijole) un Ineta Pilverte (klavieres). Vēsturnieks Raitis Ābelnieks klātesošos iepazīstināja ar Līvena devumu gan Latvijas vēsturē, gan toreizējā Bauskas apriņķa tautsaimniecībā. “Lai gan firsts Līvens bija dzimis Sanktpēterburgā, viņa sirds piederēja šai vietai. Firsts bijis ārkārtīgi ieredzēts militārais līderis, dibinājis Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Līvenu atceras kā ārkārtīgi harizmātisku personību. Viņa mūža devums tautsaimniecībā toreizējam Bauskas apriņķim ir nenovērtējams,” tā, uzrunājot klātesošos, apliecināja R.Ābelnieks.

Piemiņas brīdi veltītu A.Līvenam vadīja Valdis Vircavs, Sesavas evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs.

Pasākuma ietvaros izskanēja Astrīdas Beināres grāmatas “Asinsbalss” fragmentu lasījumi, savukārt ar muzikāliem priekšnesumiem klātesošos priecēja Rīgas vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis “Morgenrot”.

Noslēgumā pasākuma apliecināja cieņu Anatolam Līvenam, iededzot svecītes viņa dzimtas atdusas vietā pie Mežotnes baznīcas.

Pasākumu organizēja Rundāles multufunkcionālā centra kultūras zāle sadarbībā ar kultūrtelpu “Mežotnes baznīca”. Pasākumu vadīja Lilita Lauskiniece.

Uzziņai:

Firsta Anatola Līvena vārds ir cieši saistīts ar Latvijas atbrīvošanas cīņām un ar Mazmežotnes muižu. Anatols Līvens bija dedzīgs cīnītājs un Pirmā pasaules kara laikā iestājas aktīvajā armijā. Krievijas impērijai sabrūkot, caram uzticīgais firsts Līvens bija saformējis brīvprātīgo pulku apmēram 3500 vīru, galvenokārt no vāciešiem un bijušās cara armijas krieviem. Viņa vienībā kaujās pret sarkanajiem karo arī latvieši un pat igauņi.

1920.gadā viņš atgriežas Mežotnē un pēc agrārās reformas atgūst tikai daļu no savas dzimtas īpašuma – Mazmežotnes muižu, kur ierīko paraugsaimniecību un audzē cukurbietes. Apkārtējie lauksaimnieki cildinoši atsaucas par firstu Līvenu. Anatols Līvens esot bijis priecīgs, ka varot strādāt darbu, kurš devis gandarījumu. Par Mežotnes pils zaudējumu arī nav ļoti skumis, jo arī Mazmežotne deva prieku un jumtu virs galvas.

Anatols Līvens nomira 1937.gada aprīlī. Firstu apglabā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas. Apbedīšana notiek ar lielu godu, jo viņš bija ļoti iecienīts nacionālo latviešu aprindās. Viņa bērēs kā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pārstāvji piedalījās armijas komandieris ģenerālis K.Berķis un armijas štāba priekšnieks ģenerālis M.Hartmanis.