“PAR” Rundāles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju

Saeima 2019. gada 21. martā, ņemot vērā nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR), nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

2019. gada 21. marta Saeimas paziņojumā norādīts, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma sagatavošanas par administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādā un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniedz Saeimai atbilstoši Saeimas lēmumā norādītajiem punktiem sagatavotu likumprojektu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs intervijās vairākkārt ir norādījis, ka, veicot ATR, tiks ņemts vērā ATR skarto novadu iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret gaidāmo reformu.

Rundāles novada domes deputāti pēc konsultācijām ar pašvaldības speciālistiem, aktīvākajiem iedzīvotājiem, biedrību pārstāvjiem, secināja, ka Rundāles novadam nepieciešams veikt iedzīvotāju aptauju par to, vai iedzīvotāji ir gatavi atbalstīt šādu reformas plānu vai, tomēr, censties saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgi administratīvu teritoriju.

Ar šī gada 27.jūnija lēmumu Nr.22, tika noteikta aptaujas organizēšana, no šī gada 8.jūlija līdz 7.augustam. Iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savu viedokli dažādos veidos, gan atklāti, gan aizklātā balsošanā. Ar lēmumu tika noteikts, ka ir nepieciešams rīkot iedzīvotāju sapulces lielākajās novada apdzīvotajās vietā, tai skaitā Saulainē, lai pārrunātu ar iedzīvotājiem un informētu par reformas būtību, pašvaldības deputātu redzējumu, ieguvumiem un zaudējumiem, atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem un uzklausītu argumentus.

 
2019.gada 17.jūnijā Rundāles novada dome aicināja Rundāles novada aktīvos iedzīvotājus paust savu viedokli un diskutēt par piedāvāto ATR risinājumu. Izsakot savu viedokli, iedzīvotāji vērsa uzmanību uz neskaidrajiem ATR realizācijas priekšnosacījumiem, kā arī norādīja uz pastāvošajiem riskiem ATR realizācijas gadījumā:
 
Pēc 2009.gada reformas, Rundāles novads ir veiksmīgi attīstījies, ir formējies vietējo iedzīvotāju lokālpatriotisms, identifikācija ar savu dzīves vietu – Rundāles novadu. Vietējie iedzīvotāji pa šiem gadiem ir sevi apzinājuši kā “rundāliešus” ar savu himnu, karogu un citiem lokālpatriotiskiem pasākumiem, kas veicinājuši arī jaunās ģimenes palikt šajā novadā, popularizēt novadu un iedibinot jaunas tradīcijas. Šāda spēcīga piederības sajūta ir būtisks priekšnosacījums vietējo iedzīvotāju iniciatīvai, radošumam, sociālekonomiskajai aktivitātei, dalībai demokrātiskos procesos.
Minēto spilgti apliecina arī Rundāles novada iedzīvotāju aptaujā paustais viedoklis, kur 95,68% Rundāles novada iedzīvotāji, kuri ir piedalījušies aptaujā, ir nobalsojuši “PAR” Rundāles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju.
 
Iedzīvotāji diskusijas laikā par ATR ietekmi vērsa uzmanību, ka viņu ģimenes dzīvesvietas izvēli nosaka pieejamo izglītības pakalpojumu klāsts, tai skaitā pirmsskolas izglītība, sākumskolas, pamatskolas un kvalitatīvu vidējās izglītības pakalpojumu pieejamība tuvāk dzīvesvietai. Šobrīd Pilsrundāles vidusskola Rundāles novadā nodrošina kvalitatīvus izglītības pakalpojumus, par ko liecina regulāri draudzīgā aicinājuma apbalvojumi: saskaņā ar izstrādāto vērtēšanas metodiku, vadoties pēc skolēnu gūtajiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos, Pilsrundāles vidusskola vairākus gadus ir Latvijas lauku vidusskolu TOP augšgalā. Tas ir pierādījums tam, ka arī mazās pašvaldībās var tikt nodrošināta kvalitatīva izglītība. Ņemot vērā, ka ATR rezultātā varētu tikt apdraudēta Pilsrundāles vidusskolas pastāvēšana, šis fakts būtiski ietekmētu arī iedzīvotāju (ģimeņu) dzīves vietas izvēli, veicinot migrēšanu tuvāk reģionālajiem centriem, teritorijas depopulāciju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās savukārt ietekmēs gan investīciju piesaisti, gan uzņēmējdarbības aktivitāti. Tādējādi apgalvojums, ka teritorija būs ekonomiski attīstītāka veicot ATR, neiztur kritiku.
Vēl jo vairāk, 2011.gadā Pilsrundāles vidusskolai izveidota jauna struktūrvienība – Mūzikas un mākslas skola, kas dod iespēju vietējiem bērniem un jauniešiem apgūt mūziku un mākslu piedāvātajās programmās tuvāk dzīvesvietai. Līdz 2011.gadam šādu izglītības pakalpojumu bija iespējams saņemt Bauskas mūzikas skolā un Bauskas mākslas skolā, ko vidēji izmantoja 3-4 izglītojamie gadā. Šobrīd Pilsrundāles vidusskolas Mūzikas un mākslas skolas struktūrvienībā izglītību iegūst 58 izglītojamie. Tas liecina, ka šāda izglītības pakalpojuma saņemšanai tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai ir izšķiroša nozīme. Likvidējot iestādi, izglītojamajiem būtu problemātiski nokļūt uz Bauskas novada centru, lai apmeklētu mūzikas un mākslas skolu, tādējādi netiktu ievērotas Rundāles novada pašvaldības izglītojamo intereses un liegtas tiesības uz interešu izglītību.
 
Saskaņā ar VARAM uzstādītajiem ATR mērķiem, plānots tek pastiprināti attīstīt jaunās teritoriālās vienības reģionālo centru. Nav teikts kādā veidā iedzīvotājs savā dzīvesvietā saņems kvalitatīvākus pakalpojumus un vai pakalpojumi tiks nodrošināti iedzīvotāja dzīvesvietā līdzšinējā apjomā. Uz šo brīdi Rundāles novada pašvaldība sekmīgi pilda normatīvajos aktos noteiktās sociālās palīdzības funkcijas tās iedzīvotājiem. Pašvaldībā ir pieejama ģimenes ārsta prakses un aptieka. Tāpat ar pašvaldības starpniecību tiek nodrošināti apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu pieejamība.
 
Ņemot vērā, ka Rundāles novada teritorija ir bagāta ar nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, veicot attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, novada teritorijas attīstība, īpaši tūrisma attīstība, balstīta galvenokārt uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un attīstību. Rundāles novada pašvaldība mērķtiecīgi un sekmīgi piedalās investīciju konkursos.
 
Pastāv risks, ka iesāktie investīciju projekti (tai skaitā Mežotnes pilskalna un senpilsētas teritorijas attīstība, ietverot Mežotnes baznīcas rekonstrukciju; Svitenes muižas kompleksa attīstība; Ziedoņu parka attīstība) var zaudēt prioritāri jaunizveidotās teritoriālās vienības kopējo prioritāšu kontekstā. Ņemot vērā, ka attīstību un investīcijas plānots koncentrēt reģionālajos attīstības centros, nevar apgalvot, ka tiks nodrošināta vienmērīga teritorijas attīstība.
Papildus iepriekš minētajam, Rundāles novada iedzīvotāji norādīja, ka nav veikta padziļināta analīze par 2009.gadā īstenoto ATR, tās ietekmi uz sociālekonomisko labklājību, izmaksām, investīcijām, attīstību kopumā. Tāpat arī nav skaidras norādes, kādi tieši ieguvumi būs Rundāles novada iedzīvotājiem, ja Rundāles novads, kā teritorija tiks, pievienota Bauskas novadam.
 
2019.gada 8.augustā Rundāles novada Vēlēšanu komisija ir apkopojusi Rundāles novada pašvaldības aptaujā piedalījušos iedzīvotāju anketas, no kuras ir redzams:
Kopā iesniegtas anketas
"par"
"pret"
nederīgas
973
931
14
28

Līdz ar to Rundāles novada dome ir ievērojusi demokrātijas pamatprincipus un noskaidrojusi Rundāles novada iedzīvotāju viedokli. No iedzīvotāju veiktās aptaujas ir redzams, ka no Rundāles novada pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, 32,35% ir izmantojuši savas tiesības un izteikuši savu viedokli (salīdzinot Rundāles novada iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās: 2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās – 33,21% un Eiroparlamenta vēlēšanās 2019 – 26,11%).

No Rundāles novada iedzīvotāju iesniegtajām anketām ir redzams, ka 95,68% ir nobalsojuši “PAR” Rundāles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju.

Izvērtējot ATR piedāvāto modeli, pašvaldība nesaredz, ka nākotnē tas varētu uzlabot Rundāles novada pašvaldības ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. No Rundāles novada pašvaldības izveidošanas brīža, Rundāles novada pašvaldība pati ir noteikusi tās ekonomiskās attīstības mērķus un virzienus, tos saistot ar pašvaldības attīstības un investīciju plānā noteiktajiem mērķiem. Apvienojot Rundāles novada pašvaldību ar blakus esošajiem novadiem, pastāv ļoti liels risks, ka Rundāles novada noteiktie prioritārie attīstības mērķi vairs nebūs prioritāri, kas savukārt kavēs Rundāles novada pašvaldības administratīvās teritorijas attīstību turpmākajos gados, kā tas ir plānots saskaņā ar pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem.

Teritoriālās reformas kontekstā visbūtiskāk ir ievērot vietējo iedzīvotāju intereses, jo reforma būtiski ietekmēs dažādas iedzīvotāju dzīves organizācijas jomas (tai skaitā veselība, izglītība, mobilitāte, zemes resursu pārvaldība u.c.). Nosakot Rundāles novada pievienošanu novadam, kurā ir citas galvenās prioritātes un vajadzības, būtiski tiks kavēta Rundāles novada teritorijas turpmākā izaugsme, jo nevis tas attīstīs Rundāles novada Teritorijas attīstības un Investīciju plānā izvirzītos un noteiktos prioritāros mērķus, bet noteikta finansējuma summa tiks novirzīta citas teritorijas infrastruktūras uzturēšanai, it sevišķi novirzot tās Bauskas novada centra attīstībai.

 
Izvērtējot pašreizējo pašvaldību teritorijas attīstības līmeņa indeksu, tika konstatēts:
               
Bauska
Rundāle
Iecava
Vecumnieki
Terit.att.indekss(vieta)
mīnus 10
plus 23
plus 2
plus 2
NIN uz 1 iedz.
81,9
160,4
64,6
65,6
IIN uz 1 iedz.
575,2
464,9
652,7
541,8
IIN pieaugums uz 1 iedz. %
112,55
120,26
113,47
113,59
Vieta
min.1
plus 7
plus 1
plus4
No minētās tabulas ir redzams, ka pa šiem gadiem Rundāles novada pašvaldība ir attīstījusies un attīstības tendence ir labāka nekā Bauskas novadā un citos novados.
 
Uz šo brīdi pašvaldība jau nodrošina valsts racionālu budžeta līdzekļu izlietošanu, līdz ar to apvienojot pašvaldības, tas faktiski neko nemaina. Tieši pretēji, kā rāda pēdējā laika notikumi, tieši lielās pašvaldības ir rīkojušās nesaimnieciski un nav izlietojušas racionāli budžeta līdzekļus.
Ja tiek vērtētas Rundāles novada kā mazas pašvaldības administratīvās izmaksas, tad jāņem vērā tas apstāklis, ka Rundāles novada pašvaldībā nav izveidotas atsevišķas kapitālsabiedrības, kuru rīcībā būtu nodoti atsevišķi pašvaldības sniegtie pakalpojumi, piemēram, komunālie pakalpojumi. Tā rezultātā, pašvaldības līdzekļi tiek izlietoti racionāli, neveidojot papildus amatus ar lieliem darbinieku atalgojumiem, kā tas notiek lielajās pašvaldībās. Tāpat arī mazās pašvaldībās, darbinieki veic vairāku speciālistu pienākumus, kas savukārt pierāda, ka darbinieki ir maksimāli noslogoti un amatu skaits ir optimizēts, lai pašvaldības budžeta līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un lietderīgi, nepasliktinot darba kvalitāti.
Novadu finanšu datu analīze rada pamatotas bažas, ka lielā Bauskas novada saistības tiks segtas par mazo novadu iekrātajiem līdzekļiem un uz lauku iedzīvotāju rēķina, kuri jau tāpat ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā esošā ceļu stāvokļa un valsts nevienmērīgās ekonomiskās attīstības rezultātā.
 
Rundāles novada dome respektē to, ka Nacionālā attīstības plānā ir noteikti nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, tomēr būtu racionāli saglabāt šobrīd esošo teritoriālo iedalījumu, jo uz šo brīdi pastāvošie reģionālie centri nodrošina attīstību, un tas viss ir realizējams bez pašvaldību apvienošanas vienotā administratīvajā vienībā, bet gan veicot savstarpēju sadarbību, kas uz šo brīdi arī tiek veiksmīgi realizēts. Turklāt arī spēkā esošie normatīvie akti uz šo brīdi racionāli nodala un nosaka atšķirīgas funkciju realizēšanas nosacījumus pilsētām un lauku teritorijām.
Apvienojot vairākas pašvaldības nav realizējams, jo mazākām pašvaldībām ir ciešāka saskarsme un iedzīvotāju interešu īstenošana ar tās administratīvajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem. Mainot pašvaldību administratīvo teritoriju robežas, novada centrs būs attālināts no tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākajās novada teritorijās, tādējādi netiks ievērots princips “Tuvāk iedzīvotājam”. Apvienojot vairākus novadus, pašvaldības centrs būs attālināts no iedzīvotājiem, un attiecīgās pašvaldības vara atradīsies nevis tuvāk, bet gan attālināti no iedzīvotāja, tādējādi nespējot nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanu zemākā pārvaldes līmenī.
 
Izvērtējot piedāvāto ATR, ir redzams, ka arī nākotnē, apvienojot Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadu, VARAM paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos, līdz ar to iedzīvotāju skaita samazināšanās nav atkarīga no pašvaldību administratīvo teritoriju robežu maiņas un funkciju pārdales. Apvienojot pašvaldības, ir apšaubāma minētā mērķa īstenošana attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu. Rundāles novada pašvaldībā noteicošais uzņēmējdarbības veids ir lauksamniecības produkcijas ražošana, kuru veic vietējie iedzīvotāji. Mainoties pašvaldību administratīvo teritoriju robežām jaunas darba vietas neradīsies, līdz ar to nav saskatāma šī mērķa realizēšanas iespējas.
Turklāt Rundāles novada pašvaldība pašreiz jau nodrošina pašvaldības atbalstu (grantu) jauno uzņēmēju uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Šādu iespēju neparedz Bauskas novada pašvaldība. Līdz ar to tas pierāda, ka apvienojot pašvaldības, pastāv ļoti liels risks, ka tiks liegta iespēja Rundāles novada jaunajiem uzņēmējiem radīt jaunas darba vietas un attīstīt uzņēmējdarbību pašreiz esošajā Rundāles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldība uz šo brīdi veiksmīgi īsteno un pilnvērtīgi pilda normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas. Ņemot vērā to, ka likums paredz pašvaldību budžeta līdzekļu racionālu izlietošanu, kā rezultātā, atsevišķas pašvaldības funkcijas ir tiesības deleģēt citām pašvaldībām, tas pierāda, ka tas ir veiksmīgi realizējams, noslēdzot deleģēšanas vai sadarbības līgumus. Šādi instrumenti ļauj pašvaldībām samazināt administratīvās izmaksas un budžeta līdzekļus novirzīt pašvaldības infrastruktūras attīstībai.
 
12.jūnija vakarpusē, plkst.18:00 Rundāles novada domē notika ārkārtas domes sēde, kurā tika izskatīts sagatavotais lēmumprojekts, minot mērķus, kritējus, iedzīvotāju paustos viedokļus diskusijas laikā par ATR ietekmi un aptaujas rezultātiem. Vienbalsīgi ar 8 balsīm „Par” sagatavoto lēmumprojektu neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto un sabiedriskai apspriešanai nodoto teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Rundāles novada pašvaldību apvienot ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada pašvaldībām, tika pieņemts iesniegt lēmumu Saeimai, Ministru kabinetam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
„Runājoties ar iedzīvotājiem, bija skaidrs, ka reforma ir ļoti sasteigta un, ka iedzīvotājiem nav izskaidrots un viņi nezina kā būs dzīvot Rundāles novadā pēc reformas”, stāsta Rundāles novada domes deputāte Inta Klīve.  „Esmu patīkami pārsteigta par iedzīvotāju aktivitāti, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu aktivitāti, mēs varam uzskatīt, ka būtībā visi aktīvie iedzīvotāji ir nobalsojuši “PAR” Rundāles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju. Ir jāņem vērā viņu balsojums, kurā iedzīvotāji skaidri ir izteikuši savu viedokli” piebilst Rundāles novada domes deputāte Vēsma Veģere.

 

 

 

Atgriezties atpakaļ
Lapa atjaunota: 13.08.2019. 16:23
Eiropas Gada pašvaldība

Kalendārs

P
O
T
C
Pk
S
Sv
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
1617 18 19 20 21 22
232425 26 27 28 29
3031

Foto

Audio

Video

Aptaujas

Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzināt vairāk