Eiropadome nosaka prioritātes

Eiropadome nosaka ES kopējo politisko virzību, tomēr tai nav tiesību pieņemt likumus. Eiropadomi vada priekšsēdētājs (pašlaik: Hermanis van Rompejs), un tajā strādā valstu vai valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Tā pulcējas ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem, un sanāksmes ilgst vairākas dienas.

Likumdošana

ES likumdošanas procesā iesaistītas trīs galvenās iestādes:

• Eiropas Parlaments, kas pārstāv ES pilsoņus un ko viņi ievēlē tiešās vēlēšanās;
• Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības. Padomes prezidentūru pēc kārtas uzņemas dalībvalstis atbilstīgi rotācijas principam;
• Eiropas Komisija, kas pārstāv Eiropas Savienības kā vienota kopuma intereses.

Minētās trīs iestādes ar tā sauktās parastās likumdošanas procedūras palīdzību (agrāk to sauca par koplēmuma procedūru) izstrādā politiku un pieņem tiesību aktus, kas ir spēkā visā ES. Parasti Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, bet Parlaments un Padome tos pieņem. Tad Komisija un dalībvalstis tos īsteno, turklāt Komisija uzrauga, vai regulējumu ievieš un ievēro pienācīgi.

Lēmumu pieņemšana ES (sīkāk par ES likumdošanas procedūrām)

ES Padomes prezidentvalstu saraksts (2014-2020)

Pārējās ES iestādes

Svarīga loma ir vēl divām citām iestādēm:

• Tiesa uztur tiesiskumu;
• ES pasākumu finansēšanu pārbauda Revīzijas palāta.

Minēto iestāžu pilnvaras un pienākumi noteikti svarīgākajos līgumos, kas ir visu ES darbību pamatā. Tajos izklāstīt arī noteikumi un procedūras, kas ES iestādēm jāievēro. Līgumus ir parakstījuši ES dalībvalstu prezidenti un/vai premjerministri un ratificējuši šo valstu parlamenti.

Eiropas Savienībai ir arī vairākas citas iestādes un starpiestāžu struktūras. Tām ir specifiski uzdevumi:

• Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) palīdz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Pašlaik šajā amatā ir Ketrina Eštone. Viņa vada Ārlietu padomi, pārrauga kopējo ārpolitiku un aizsardzības politiku, kā arī gādā par ES ārpolitikas konsekventumu un saskaņotību.
• Eiropas Centrālās bankas pārziņā ir ES monetārā politika;
• Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pārstāv pilsonisko sabiedrību, darba devējus un darba ņēmējus;
• Reģionu komiteja pārstāv reģionālās un vietējās pašvaldības;
• Eiropas Investīciju banka finansē ES ieguldījumu projektus un atbalsta mazos uzņēmumus ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību;
• Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par pārkāpumiem ES iestāžu un struktūru darbībā;
• Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina personas datu aizsardzību;
• Publikāciju birojs izdod materiālus par ES;
• Eiropas Personāla atlases birojs atlasa personālu ES iestādēm un citām tās struktūrām;
• Eiropas Administrācijas skola atsevišķās jomās nodrošina mācības ES iestāžu un pārējo struktūru darbiniekiem;
• virkne specializētu aģentūru un decentralizētu struktūru risina tehniskus, zinātniskus un ar vadību saistītus jautājumus;