Novadnieki

Jānis Rūdolfs Akermanis - (1897.24.04. Rundālē - 1972.8.01 Mineapolē (ASV)) bija Zinātnieks, inženieris, aviokonstruktors. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Rīgas Politehniskajā institūtā. No 1917 dzīvojis ASV. Minesotas štata (ASV) Zinātņu akadēmijas prezidents, Nacionālās aeronautikas biedrības priekšsēdētājs, Minesotas universitātes aviācijas fakultātes vadītājs, 12 izgudrojumu patentu autors.( no Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca R. 1939. ; Druva 1994. 3. V :2).

Imants Lancmanis (1941) – gleznotājs, mākslas zinātnieks. LZA goda loceklis (1992). Gleznojis klusās dabas, portretus un žanriskas kompozīcijas fotoreālismam tuvā manierē. Pētījumi Latvijas arhitektūrā un mākslas vēsturē, īpaši baroka posma, pieminekļu restaurācijā un saglabāšanā. Rundāles pils muzeja izveidotājs un direktors (kopš 1976). Sarakstījis grāmatu Jelgavas pils (1979), Liepāja no baroka līdz klasicismam (1983), Rundāles pils (1994), sastādījis un līdzautors katalogiem Elejas pils (1992), Ernsts Johans Bīrons (1992). LMA goda doktors (1997). Eiropas balva (Pro Europe; 2002).(www.letonika.lv)

Anatols Līvens - (firsts; 1872. 16. XI Pēterpilī – 1937. 3. IV Ķemeros) – lībiešu cilmes Baltijas augstmanis. Mežotnes u.c. muižu īpašnieks. Beidzis Pēterpils universitātes Juridisko fakultāti. 1. pasaules kara sākumā iesaukts armijā. Krievijas armijas gvardes kavalērijas virsnieks, vēlāk nesaudzīgs cīnītājs pret lieliniecismu, iestājās par ķeizariskās Krievijas atjaunošanu. 1919 I A. Līvens Liepājā no bijušajiem krievu karagūstekņiem izveidoja landesvēram pakļautu karaspēka nodaļu. 1919. 24. II tā piedalījās Ventspils ieņemšanā, 20.–21. III palīdzēja atsist lielinieku uzbrukumus Jelgavā, 16. IV apvērsumā Liepājā A. Līvens atteicās sadarboties ar A. Niedras valdību. 22. V piedalījās uzbrukumā Rīgai, 24.V kaujā pie Ropažiem smagi ievainots. Aizliedza savai nodaļai cīnīties pret igauņu un latviešu karaspēku Vidzemē. Cēsu kaujās A. Līvena nodaļa (3 bataljoni) 18. VI pēc A. Līvena pavēles no Veismaņa muižas atgriezās Rīgā. Nodaļu pārveda uz Igauniju, iekļāva Nikolaja Judeniča [1] armijā kā 5. A. Līvena divīziju. Latvijas armija A. Līvenu atzina par Brīvības cīņu dalībnieku. Pēc kara A. Līvens Mežotnē nodarbojās ar lauksaimniecību un ķieģeļu ražošanu. (no Latviešu konversācijas vārdnīca. 1-21. R. 1927-40.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. R. 1999. 371 Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne; Lauku Avīze : Mājas Viesis 2002. 30. III :4;  Padomju Druva 1989. 22. VI;   Niedra A. Tautas nodevēja atmiņas. 1998 :435;www.letonika.lv).

Arnolds Ozoliņš - ārsts (1898–1984) – 1930. gadā uzsāka ārsta gaitas Aumeisteru pagastā (Valkas rajons). Vēlāk viņš pārcēlās uz Eleju, kur nostrādāja divus gadus. Kopš 1933. gada visu turpmāko darba mūžu A.Ozoliņš strādāja Rundāles pagastā., pavisam 50 gadus. A.Ozoliņš bija pazīstams ārsts ne tikai tuvākajā apkaimē, bet arī Lietuvā. Viņš bija arī mecenāts: 1982.gadā A.Ozoliņš novēlēja materiāli prēmēt Pilsrundāles vidusskolas spējīgākos un centīgākos absolventus. Līdz mūsdienām viņa iedibināto prēmiju ir saņēmuši 69 skolēni.

Arnolda Ozoliņa un viņa dzīvesbiedres skolotājas Paulīnes Ozoliņas, dzimušas Reintāles (1901–1992), ģimenē piedzima trīs meitas: Daina (1937–1960) un dvīnes Valda un Ina.

Valda Ozoliņa, dzimusi 1940. g. Rundāles pagastā skolotājas un ārsta ģimenē. 1963. g. beigusi Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (specialitāte – organiskā ķīmija). 1970. g. aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas institūtā, RPI Organiskās ķīmijas katedrā, bet no 1972. g. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kas 1993. g. kļuva Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. Intereses – ķīmijas mācīšanas metodika, Latvijas ķīmijas vēsture. Docente kopš 1991. g., ķīmijas zinātņu doktore kopš 1992. g. Māsas Valda un Ina Ozoliņas absolvēja Bauskas rajona Svitenes vidusskolu. Viņas mācījās ļoti labi. Bez pašu intereses, ģimenē ieaudzinātās vēlmes būt zinātkārām, atbildīgām ausīs allaž skanēja arī papus atgādinājums: dzīvē visu mūžu ir jāmācās, lai kaut ko aiz sevis varētu atstāt nākamajām paaudzēm. Biedēja arī lauku cilvēkiem „ieprogrammētais” ceļš – kolhozs. Skolā Valdai un Inai radās interese par ķīmiju. To veidoja izcilais ķīmijas skolotājs Artūrs Veinbergs, kura skolēns ir arī Valsts emeritētais zinātnieks, viens no pretgripas un pretencefalīta preparāta – remantadīna – u.c. izgudrotājiem Jānis Polis. A. Veinbergs aizrāva skolēnus ar prasmi mācībstundās demonstrēt ķīmiskos eksperimentus, mācībfilmas. 1958. gada rudenī Valda un Ina, izturot konkursu (astoņi cilvēki uz vienu vietu), iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā Ķīmijas fakultātē. Valda Ozoliņa savulaik veselības problēmu dēļ (viņa bija pārcietusi divas sirds operācijas, arī guvusi smagus apdegumus, veicot kādu ķīmijas eksperimentu RPI laboratorijā) 1972. gadā pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Viņa uzsāka darbu DPI Ķīmijas katedrā un strādāja tajā līdz 1999. gadam., bet pēc tam pārcēlās uz Rīgu. Valdas Ozoliņas meita Gita ir jurisprudences doktore, pašlaik strādā Luksemburgā, kur viņas astoņgadīgā meitiņa Estere mācās skolā. (no ASV izdotā žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” (1996/1998, Nr. 38 un Daugavpils universitātes žurnāla "Lai top!" 03/2009.)

Teodors Pauļuks - dzimis 1867.17.11. Sesavas Mazgaveņos. Tēvs Jēkabs bija lauksaimnieks. Mācījies Jelgavas reālskolā. Lauksaimnieks Rundāles Mazbērstelē. Bija Rundāles pagasta padomes loceklis. Devis ierosinājumus racionālai saimniekošanai savā apvidū. Apbalvots izstādēs.(No Latviešu biogrāfiskās vārdnīcas "Es viņu pazīstu".)

Roberts Slokenbergs - dzimis 1898.gada 11.oktobrī (pēc jaunā stila – 23.oktobrī) Rundāles pagasta Pareizu mājās. 1906.-1908.gadam mācās Žeimes baznīcas skolā. Tad turpina mācības Bauskā J.Kļaviņa proreālskolā. 1915.gadā Roberts Slokenbergs ir spiests doties bēgļu gaitās, taču turpina mācības Tērbatā Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijā. 1918.gadā uzsāk mācības Jelgavā Academia Petrina (tautā saukta par Lapiņa ģimnāziju), tur beidz 8.klasi. 1919.gadā beidz pilnu ģimnāzijas kursu Izglītības biedrības ģimnāzijā Rīgā. Pēc Jelgavas atbrīvošanas no boļševikiem brīvprātīgi aiziet karadienestā. Dien Jātnieku eskadronā, ir kancelejas ierēdnis. Drīz smagi saslimst ar tīfu, tad vaiga kaula iekaisumu. Pēc atveseļošanās strādā Kara ministrijas arhīvā un bibliotēkā Rīgā. Paralēli uzsāk mācības augstskolā, sākumā Politehniskajā augstskolā, 1920.gada pavasarī pāriet uz Latvijas Universitātes teoloģijas nodaļu. No 1920.gada strādā par ētikas un ticības mācības skolotāju Beķera un Klaustiņa vidusskolā Rīgā, Olava komercskolā Rīgā u.c. Veic žurnālista darbu pie Arveda Berga, rakstot ziņojumus par Saeimas darbību, strādā arī par mācītāju. Savu pirmo svētrunu teica 1921.gada 20.decembrī Jelgavā Annas baznīcā. Strādā arī Jēkabpils apgabala draudzē. 1924.gadā tiek ordinēts par mācītāju un apstiprināts par Dobeles prāvesta iecirkņa vikāru, kopš 1924.gada 12.novembra ir ievēlēts par Džūkstes draudzes mācītāju. 1929.g. 25.aprīlī apstiprināts par Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītāju. 1942.gadā augustā pēc Gestapo pieprasījuma atcelts no Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītāja amata, vēlāk gan tiek paziņots, ka viņam piešķirts atvaļinājums. 1944.gadā emigrē uz Zviedriju, kur darbojas kā mācītājs latviešu bēgļiem. No 1945.gada ir mācītājs Londonas latviešu bēgļu draudzē Anglijā. 1957.g. maijā- jūlijā piedalās ASV Mineapolē Luterāņu federācijas asamblejā, kurā liecina par baznīcas vajāšanu padomju Latvijā. 1957.g. 22.oktobrī aiziet mūžībā.

Roberts Slokenbergs ir dažādu leģendu apvītākais Rūjienas draudzes mācītājs, salīdzināts pat ar Pēru Gintu. Ziemeļu draudzē darbojies no 1929. līdz 1942. gadam. Ar viņa ierašanos sakustējās abu draudžu dzīves rāmais un mierīgais tecējums. R. Slokenbergs nodibināja privātu pamatskolu. Ar izcilām runas dāvanām, lielu gara degsmi, apbrīnojamām organizatora spējām un nelokāmu nacionālu stāju apveltīts R. Slokenbergs jau pirmajā reprezentācijas sprediķī lika saprast, ka baznīcas dzīvē sācies jauns laikmets. Un viņa kalpošanas laikā baznīca katru svētdienu bija dievlūdzēju pārpildīta.

Roberta dēls, Māris Slokenbergs, 50.miršanas atceres dienā tēva piemiņai dibina Mācītāja Roberta Slokenberga piemiņas stipendiju. (no www.vitolufonds.lv )


 


 

Lapa atjaunota: 24.04.2009. 16:06
Eiropas Gada pašvaldība

Kalendārs

P
O
T
C
Pk
S
Sv
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 2425
26 27 28 29 30

Jaunumu liste

Foto

Audio

Video

Aptaujas