Rundāles meža purvs

    Reiz sensenos laikos dzīvojuši divi velni: viens Rundālē, otrs Mežotnē. Katru dienu abi divi gājuši uz Rundāles mežu saulītē sildīties. Starp kokiem atradies skaists laukumiņš, ar zāli apaudzis, kur viņi gulējuši. Tad kādu dienu Mežotnes Velns ātrāk aizgājis uz mežu. Abi velni sagadījušies reizē. Jau senāk tie ļoti ķildojušies. Arī tagad iesākusies ķilda. Rundāles Velns teicis: "Atstāj manu laukumiņu un ej prom!" Bet Mežotnes Velns teica atkal uz Rundāles Velnu: "Ej tu prom, tas ir mans laukumiņš!" Beidzot viens Velns teicis: "Nāc ar spēkiem izmērīties!" Nu iesākusēs kaušanās. Tā abi divi kaudamies sākuši grimt, līdz pavisam nogrimuši. Tā radies purvs Rundāles mežā.

Anna Grunte Mežotnē, 80. g.v.

Par Mežotnes (Viestura) pilskalnu

    Mežotnes pilskalns atrodas uz Lielupes kreisā krasta pretim Mežotnei. Reiz kāds ganuzēns ganījis aitas pie pilskalna. Rīts bijis agrs, un zēnam sācis nākt miegs. Viņš arī zālītē apgūlies un drīz aizmidzis. Pēc brīža atmodies, viņš redzējis, ka trūkst vienas aitas. Redzēdams, ka citas aitas mierīgi ēd, viņš gājis pazaudēto meklēt. Aita mierīgi ēdusi starp krūmiem. Zēns gājis aitu dzīt atpakaļ, bet aita projām. Vienā krūmā aita iegājusi alā. Zēns aitai ielīdis pakaļ. Sev priekšā viņš pamanījis seno Mežotnes pili. Pils pagalmā, uz šķēpiem atspiedušies, stāvējuši senie zemgaļu kareivji. Zēns gribējis bēgt, bet kāda balss viņam teikusi: "Redzi šos mēmos varoņus un mācies no viņiem aizstāvēt savu tēviju!" Zēns ļoti nobijies un steigšus izdzinis aitu no alas ārā, un ilgi nerādījies uz to pusi.

Rūdolfs Būčus Mežotnē 1926.g.

Rundāles (Pilsrundāles) pils

    Kad Rundāles pils celta, tad, cik pa dienu uzcelts, tik pa nakti nopostīts, bet neviens nezinājis, kas to dara. Tad kāds ganu zēns ieraudzījis, ka pils parka dīķītī guļ kāds zvērs. Nu ļaudis sanākuši un to zvēru nošāvuši. No tās reizes pils celšanu vairs neviens netraucējis un pili uzcēluši. Bet, kad pils bijusi gatava, tad paši meistari iemūrēti pils stūros, lai vairs otru tādu pili neviens nezinātu uzcelt.

A.Kronītis pierakst. Rundālē 1938.g.

Rundāles pils

     Kad sākuši celt Rundāles pili, darbs neveicies, jo cik pa dienu ļaudis uzcēluši, tik atkal pa nakti Velns izārdījis. Ja arī izdevies uzmūrēt mūrus, tad tie dobji dunējuši. ļaudis nosprieduši, ka, lai darbs sekmētos, mūros jāiemūrē dzīvs cilvēks. Šinī laikā apkārtnē klīdis kāds nabags, vārdā Rundāls. Ļaudis tad viņu iemūrējuši pils mūros. No šī laika darbs sekmējies daudz labāk un arī mūri vairs nedrebējuši. Pils tad nu nabaga vārdā nosaukta par Rundāli.

J.Kārkliņš Rundālē, 72.g.v.,pier. V.Vencis, 1938.g.

/Teikas ņemtas no grāmatas "Zemgale:novadu teikas".-Rīga.: Jānis Roze, 2007.-157 lpp./ 

    Mātes māsas vīra tēvs man stāstīja, ka Jelgavas pils, Vircavas pils un Rundāles pils bijušas savienotas slepenām ejām, bet es tam neticu.

A.Kroms Vircavā 1968.g.

Rundāles (Pilsrundāles) pils

    Uz Rundāles pils celšanas darbiem tolaik saziņoti cilvēki no visas Latvijas un Lietuvas arī daļēji. Kolhoza laikos vēl šur un tur redzamas lielas bedres - tur ņemts māls ķieģeļu dedzināšanai. Pils cēlājiem vārīta putra kopējā katlā, putra salieta koka silēs.Darbinieki ēduši no silēm kā mīļie lopiņi. Sākumā ar pils mūrēšanu pagalam neveicies. Cik pa dienu uzmūrēts-pa nakti nogruvis. Sprieduši un gudrojuši, ko darīt. Kāds vecs vīrs devis padomu - iemūrēt dzīvu cilvēku sienā. Atnācis kāds nabags, tas saķerts un iemūrēts pils stūrī (no parka puses labajā stūrī). Pēc tam mūri vairāk nav gruvuši.

Amālija Pūtele Rundālē 1965.g.

No klaušu laikiem Rundālē

             Gājuši vīri, sievas, puiši un meitas muižas klaušās, tas ir, darbos. Piepeši no muižas rijām izskrējis liels, melns suns un uzkritis gājējiem uz kakla, drīz vienam, drīz otram. Visiem gājējiem, cik tur ir bijuši, licies kā šausmīgs slogs, ka tikko varējuši kājas pavilkt, līdz nonākuši līdz muižas tiltam, kurš gājis pār Luparu (tā saukta upīte pie Rundāles, kur arī ir Rundāles ezers bijis). Tā suns pazudis, un visiem gājējiem, klaušu ļaudīm palicis tik viegli un pat licies, ka vējš tos nes pa gaisu. Tauta lielo, melno suni tēloja kā bijušo kungu, kas bijis šausmīgs bende un šausmīgi apgājies ar latviešiem, kā ar kustoņiem. Tāpēc viņa gars klīdis nejauka suņa veidā apkārt.

Made Alksne Mežotnē, 75.g.v., pier. E.Skuja 1939.g.

 Rundāles pils kungs

         Rundāles pilī kādreiz dzīvojis ļoti nežēlīgs un ļauns kungs. Pils mūros viņš esot iemūrējis savus kalpus, kuri viņam nepatikuši. naktīs tie mēdzot parādīties spoku izskatā. katru nakti esot redzama balta sieviete, kas izejot cauri kolonnām.

(Stāstītāja ir viena skolas apkopēja, kas pati esot Rundāles pilī strādājusi un balto sievieti redzējusi. Tāpēc viņa no Rundāles aizbraukusi projām.)

Emīlija Puntuža, Īslīcē, 62.g.v., pierakst. R.Tavare 1965.g.

 Zviedriņi

     Rundāles pagsta Zviedriņu māju vārds ir cēlies no zviedru laikiem. Reiz zviedru ķeizariene, no ienaidniekiem poļiem vajāta, iebēgusi Rundāles pagasta Klacu māju rijā un pie krāsns sildījusies. Rijas kurinātājs ieraudzījis viņai lielu maku ar naudu. Viņš ķeizarieni nositis un aiznesis uz mežu un apracis. Apmēram divdesmit gadu atpakaļ šo mežu ieplēsa, un tagad tur atrodas jaunsaimniecība. Šīs mājas tad arī nosauktas par Zviedriņiem.

Jānis Zemtautis Rundālē, pier. K.Zemtautis 1938.g.

/Teikas ņemtas no grāmatas: "Latviešu tautas teikas: Vēsturiskās teikas./Izlase.-Rīga.: Zinātne, 1988.-462 lpp.,il./